Aktualitātes>Teātris beidzies, teātris… turpinās jeb Nākošie četri gadi izglītībā – ko politiķi paredzējuši Latvijai nākotnē

Teātris beidzies, teātris… turpinās jeb Nākošie četri gadi izglītībā – ko politiķi paredzējuši Latvijai nākotnē (0)

Autors: Biznesa augstskolas Turība rektors un valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis

Vēlēšanu jampadracis ir beidzies. Par to, vai tajā bija vai nebija pārsteigumu, politologi varēs spriest vēl ilgi, daudz svarīgāk tagad ir saprast, kas notiks tālāk. Nevis attiecībā uz to, kuras partijas pārstāvis ieņems kādu krēslu valdībā, bet gan kādā virzienā notiks vai nenotiks attīstība Latvijas izglītības sistēmā un mūsu valstī kopumā.

Teorētiski katrs politiskais spēks pirms vēlēšanām savā 4000 zīmju programmā ir ierakstījis vissvarīgāko un visnozīmīgāko no tā, ko gatavojas darīt - ierobežotais apjoms neļāva sarakstīt visu pēc principa “kā var nesolīt?!”. Vieta programmā pietika tikai tam, kas katrai partijai šķita visnozīmīgākais un pie kā viņi ir gatavi neatliekami un ar vislielāko enerģiju ķerties klāt.

Protams, vēl nav skaidrs, kuri būs tie darītāji, taču, lai gan politiskais teātris vēl griežas pilnā sparā, variantu nav pārāk daudz. “Saskaņa”  sevi izslēdza no valsts līmeņa politiskās aprites jau 2012. gadā, kad krievu valodai kā valsts valodai atbalstu izteica mazāk kā viena ceturtdaļa referenduma dalībnieku. Visi pārējie Saeimā iekļuvušie politiskie spēki sevi ir deklarējuši kā ilgtermiņa spēlētājus un savas pārliecības vai vismaz konjunktūras apsvērumu dēļ turēsies no “Saskaņas” pa gabalu. Tāpat ar dažām niansēm paliek pāri vairs tikai divi varianti – vai KPV LV un Jaunā konservatīvā partija (JKP) spēs vienoties savā starpā un veidos nākamās koalīcijas kodolu, vai to veidos pārējie četri, pieaicinot kādu no abām minētajām partijām. Tiesa, ir vēl trešais variants, kas šķiet visbīstamākais, bet par to vēlāk.   

Gaidot jaunās valdības izveidi, varam prognozēt, kādas pārmaiņas varētu būt vai nebūt gaidāmas izglītībā Latvijā, un pēc kāda laika šeit rakstīto salīdzināt ar jaunās (cerams!) valdības deklarāciju. Uzreiz gan jāsaka, ka dažu programmās rakstīto ideju realizācijas mēģinājums varētu sagraut visu izglītības sistēmu, lai arī ārēji tās varētu šķist pat samērā simpātiskas un valsts attīstību sekmējošas.

Skaista, bet utopiska ideja

Uzmanību piesaistoša šķiet “Saskaņas” iecere par 3000 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanu gadā. Skaisti, taču nav ņemta vērā reālā situācija Latvijā. Vietējo absolventu skaits un viņu salīdzinoši zemais zināšanu līmenis eksaktajā virzienā ļauj cerēt tikai uz piecas līdz desmit reizes mazāku kvalitatīvi izglītotu absolventu skaitu. Latvija kā informācijas tehnoloģiju lielvalsts pasaulē nav atpazīstama, tātad uz strauju maksas studentu skaitu šajā virzienā arī nevaram cerēt. Līdz ar to, lai tiktu pie papildus aptuveni pieciem tūkstošiem (būs arī atbirums, kas šajā jomā ir samērā augsts) jaunu studentu gadā, atliek vien iespēja ar valsts finansētām budžeta vietām, sadzīves izmaksu segšanu un stipendijām piesaistīt ārvalstu studentus, kam nepieciešams arī algot spēcīgu un starptautiski atpazīstamu akadēmisko personālu. Ņemot vērā pieredzi augstākās izglītības finanšu jautājumos, varam samērā droši prognozēt, ka aptuvenas viena gada izmaksas šim projektam būs virs 100 miljoniem eiro. Nav pamata cerēt, ka šādu papildus summu varētu atrast valsts budžetā, bet pēkšņa, tik apjomīga resursu pārdale pavisam noteikti sagrautu valsts augstākās izglītības sistēmu. Tomēr ievadā minētā jaunievēlēto deputātu sadalījuma un politiskās konjunktūras Saeimā dēļ no tik bēdīga gala esam pasargāti.

Mūžam dzīvā koncentrēšanas un centralizēšanas ideja…

Ar lielāku uzmanību un arī zināmām bažām ir jāraugās uz KPV LV plāniem izglītības jomā. Idejā veidot vienu spēcīgu valsts augstskolu, apvienojot tajā visas šobrīd esošās valsts augstskolas, varētu būt pat racionāls kodols, ja vien tā nebūtu tik pārspīlēta. Salīdzinoši nelielo reģionālo augstskolu pievienošana kādai no trīs lielākajām un finansiāli spēcīgākajām universitātēm situācijas uzlabošanai neko daudz nedotu, bet risks kavēt reģionu attīstību būtu salīdzinoši liels. Nav arī nekāda pamata cerēt, ka kāda no lielākajām Latvijas universitātēm ar tai pieejamo budžetu, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem nevienā no gadījumiem nav ne tuvu 100 miljoniem eiro, varētu iekļūt starp pasaules vai vismaz Eiropas 100 vadošajām augstskolām, kur pieejamie resursi ir vairākas reizes lielāki. Piemēram, Tartu Universitātes budžets ir aptuveni tāds kā LU, RTU un RSU budžeti kopā. Risinājums šeit parādās pats, un tas arī ir racionāls kodols KPV LV programmā, taču tikai pie nosacījuma, ka pirms idejas īstenošanas tiks veikti argumentēti aprēķini un izstrādāts atbilstošs plāns.        

Daudz bīstamāki ir KPV LV plāni par vispārējās izglītības un, vēl jo vairāk, pirmsskolas izglītības centralizēšanu. Piedāvātā metodika atgādina sociālisma laika idejas to sliktākajā izpildījumā – mēs te, centrā, zinām, kā jums tur labāk dzīvot! Marš, kolhozā! Noteikti ir vietas, kur tas būtu vislabākais risinājums, bet lielākajā daļā gadījumu pašvaldības līmenī situācija uz vietas ir labāk saprotama un pieņemtie lēmumi - loģiskāki. Šādi KPV LV iecerētie pārkārtojumi ir veicami tikai izdarot grozījumus arī attiecībā uz valsts un pašvaldību budžetiem par labu pirmajam un līdz ar to samazinot pašvaldību lomu valstī kā tādu. Tas jau ir ļoti sarežģīts jautājums ar tālejošām politiskām sekām. Ir jāņem vērā, ka līdzšinējais vispārējās izglītības finansējums procentuāli no iekšzemes kopprodukta Latvijā aptuveni sakrīt ar vidējo līmeni OECD valstīs, ko vēlamies sasniegt. Ņemot vērā salīdzinoši zemo iedzīvotāju blīvumu Latvijā, šim finansējumam vajadzētu būt virs vidējā. Latvijas skolēnu rādītāji lasītprasmē, matemātikā un dabas zinātnēs atpaliek no OECD vidējā līmeņa un cēloņi tam, pirmkārt, ir meklējami kā nepārdomātā finanšu resursu sadalē starp izglītības veidiem, tā arī metodikā.  Vienkārša pakļautības maiņa rezultātu nesniegs.

Konservatīvie konservēs izglītību

Savukārt JKP solījums, saglabāt mazās lauku skolas, ir pretējs iepriekšminētajam un ietver sevī risku par sistēmas iekonservēšanu arī tur, kur objektīvi tas nemaz nav nepieciešams. Ja šīs abas partijas būs koalīcijā, varēsim palūkoties, par ko tad galu galā tās vienosies. JKP plāns ieviest “taisnīgu skolu finansējumu”, nepaskaidrojot, kas ar to domāts, vairāk izskatās pēc lozunga. Lielākā izmaksu pozīcija šeit ir algas. Ja minimālā alga par likmi pieaugtu vismaz līdz 1000 eiro, parādītos arī konkurence uz darba vietām skolās un līdz ar to būtu pamats paaugstināt prasības tur strādājošajiem. Tomēr atkal ir jautājums, kur ņemt papildus finansējumu, sevišķi, ja skolu skaitu nav paredzēts samazināt.

Arī jautājums par mācību valodu ir jāprecizē. Šobrīd privātās skolas tiek dotētas no valsts budžeta. Ja mehāniski tiks pieņemts JKP priekšlikums par to, ka valsts un pašvaldību mācību iestādēs mācības notiek tikai valsts valodā, pieaugs privāto skolu skaits ar krievu mācību valodu, un tās tiks dotētas ar to naudu, kas citādi būtu palikusi pašvaldību vispārizglītojošajās skolās.

Arī augstākajā izglītībā JKP priekšlikums par ārvalstu mācībspēku piesaisti pats par sevi šķiet labs, taču, ja vēlamies to paveikt kvalitatīvi, līdzīgi kā plānu par starptautiska līmeņa IKT augstskolas izveidi, tas atdursies pret finansēm. Par augsta līmeņa akadēmisko personālu Latvijas augstskolām ir jākonkurē globālajā tirgū. Latvijas augstskolas nav tik ievērojamas, lai profesori lauztos pie mums tikai dēļ ieraksta CV vai cerībā pastrādāt pasaules labākajās laboratorijās. Ja mehāniski tiks paaugstināts augstskolu likumā noteiktais ārvalstu mācībspēku procents, tad atliks divi ceļi – aicināt tos, ko var dabūt esošajā algu līmenī, t.i. tos, kas ārvalstu augstskolām nav vajadzīgi, vai izmantot personīgo pazīšanos, kādas visiem nav. Tā vai citādi maz ticams, ka šis projekts bez atbilstoša finansiāla pamatojuma sniegs kādu būtisku uzlabojumu augstākās izglītības sistēmā, bet ļaunumu tas var nodarīt lielu.

Kompetenču eksperimenta ideja - vecmodīga, bet dzīva

Mazāk bīstama ir Nacionālās apvienības (NA) programmas izglītības daļa. Apsveicami, ka ir pieminēta atbalsta nepieciešamība īpaši talantīgajiem bērniem, lai gan īsti nav skaidrs, kā tas izpaudīsies, turklāt jācer, ka atbalsts attieksies ne tikai uz Rīgas iedzīvotājiem, bet būs pieejams visā Latvijā. Šāda programma noteikti ir nepieciešama un ne tikai priekšvēlēšanu periodā.

Satversmes vērtību ietveršana kompetenču izglītībā liek domāt, ka citu problēmu šai kompetenču izglītības putrā vairāk nav. Šāda pieeja šķiet nepamatoti optimistiska un apdraud vispārējās izglītības kvalitāti nākotnē. Pasaulē šis modes kliedziens jau ir sācis pieklust, bet mums vēl ir visas iespējas uzkāpt uz šī grābekļa. Katrā ziņā no lielajiem politiskajiem spēlētājiem tikai NA ir pieminējusi kompetenču izglītību, pārējiem apzināti vai neapzināti norobežojoties no šīs pamatīgi samudžinātās lietas. ES fondu nauda būs izlietota, bet vispārējai izglītībai būs jāattīstās tālāk un jākonkurē pasaulē. Redzēsim, kas attiecībā uz šo jautājumu būs iekļauts jaunās valdības deklarācijā.

Ievērības cienīga varētu būt ideja par Latvijas Inovāciju fondu, tikai jautājums, vai tas ir jau uzsāktais Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonds, vai kas cits un kā to paredzēts realizēt. Ja tas ir valsts atbalsts uzņēmējiem zinātnisku pētījumu finansēšanai, kas otrajā solī sniedz atdevi valsts ekonomiskajā izaugsmē, tad patreizējā situācijā tas būtu vismaz kaut kāds atbalsts izglītības ierēdņu tuvredzības dēļ tik ļoti noplicinātajai tirgus pasūtīto pētījumu sistēmai. Ja parasta valsts budžeta līdzekļu dalīšana, nebēdājot par reālu rezultātu, tad gan labāk nē – šāda sistēma valstī jau darbojas un ne viena vien…

Drukāsim naudu paši vai aizņemsimies no citiem

Grūti prognozēt, cik no apvienības Attīstībai Par! programmas iecerēm paliks valdības deklarācijā un kas tiks realizēts, kad tiks aprēķinātas izmaksas. Ideja par būtisku skolotāju algu palielinājumu ir ne tikai paristiem un kāpēc gan nē – balsstiesīgu skolotāju ir pietiekami daudz, lai tā varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātu. Palielinot budžetu no 32% līdz 35% no IKP, var cerēt uz ieņēmumu palielinājumu 700 līdz 800 miljonu eiro apmērā, taču, pirmkārt, tas vēl ir jāizdara, un, otrkārt, skolotāju algas nav vienīgais, ko šis politiskais spēks ir nolēmis finansēt ievērojami augstākā līmenī (piemēram, zinātnes finansējuma trīskāršošana utt.). Neesam veikuši precīzu aprēķinu, bet, šķiet, ka kopumā paristu projektā izdevumu daļa ievērojami pārsniedz ieņēmumus.

Plānu par iekļūšanu TOP 100 var glābt tikai Brexit

Vienotības programmas sadaļā “Zināšanu ekonomika”, kas veltīta izglītībai, lielus riskus nesaredzam, izņemot pēdējo punktu par vienas Latvijas augstskolas iekļūšanu starp 100 labākajām ES. Programmatiski šajā virzienā Vienotības pārvaldītā IZM jau strādā ilgu laiku, taču dara to tik juceklīgi, ka vismaz pašlaik daudz tālāk par lozungiem nav tikts. Arī doma par sākumskolas un pamatskolas atrašanos tuvu skolēnu mājām ir laba kā lozungs, taču tā ir krasā pretrunā ar realizēto finansēšanas mehānismu. Arī lozungs “Kvalitatīva 10.-12. klašu izglītība” ir skaists, vēl ir tikai jāsāk izprast, ko tas nozīmē, un var izrādīties, ka tas ir kas daudz plašāks par centralizēto eksāmenu rezultātiem. Šobrīd virzība satur risku, ka vidusskolas, saņemot finansējumu atkarībā no centralizēto eksāmenu rezultātiem, sāks atgrūst finansējumam bīstamos skolēnus vai vismaz mēģinās tos izslēgt līdz eksāmenu sākumam. Nav pārliecības arī par to, kurš skolotājs ir labāks un, līdz ar to, kuram pienāktos lielāka alga - skolotājam, kurš strādā ar iestājeksāmenu konkursā atlasītajiem labākajiem, vai tam, kurš strādās ar skolēniem, kurus “citur neuzņēma”, spējot sniegt viņiem izzinātprieka dzirksti un pārliecību, ka arī viņi var paveikt daudz.

Kas attiecas uz resursu konsolidāciju augstākajā izglītībā, tad atliek vien cerēt, ka Jaunā Vienotība būs labāka par veco. Augstskolu reforma faktiski sākās un beidzās tikai ar Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolas pievienošanu Latvijas Universitātei un haosu augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmā, un tikai laiks parādīs, kāpēc tas vispār tika darīts. Par citām reformām runājot, jāsaka, ka atsevišķu valsts koledžu statusa maiņa kopējā augstākās izglītības sistēmas attīstībā būtisku lomu nespēlē. Būs interesanti redzēt, kas šajā kontekstā būs jaunās valdības deklarācijā – iesim līdzi laika garam vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu vadībā rāpsimies atpakaļ pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

No sportiskā viedokļa interesantākais programmas punkts ir panākt, lai kāda no Latvijas augstskolām iekļūst starp labākajām 100 Eiropas Savienībā. Saviem spēkiem pilnīgi noteikti tas četros gados neizdosies, tāpēc labi, ka talkā nāk Brexit! Lielbritānijai formāli izstājoties no ES, tās augstākā izglītība būtiski novājināsies, taču de facto globālajā konkurencē šai virzienā izmaiņu nebūs – Lielbritānijas augstskolas paliks tur, kur tās ir, un tikpat spēcīgas kā iepriekš!  Taču  ar  vienu  pašu Lielbritānijas pilsoņu balsojumu ir par maz, labākajā gadījumā tas kādai no Latvijas lielākajām universitātēm ļautu tikt kaut kur trešajā simtā, tālākam kāpumam resursu ir par maz un tad jau Jaunajai vienotībai neatliks nekas cits, kā atbalstīt KPV LV priekšlikumu par Vislatvijas universitātes izveidi. Nezinu, četru gadu laikā, bet plānveidīgi un efektīvi izmantojot pieejamos resursus, principā simtnieks ES ir reāli sasniedzams mērķis. Cits jautājums, kāda tam jēga un vai tiešām kopējais ieguvums no šādas apvienošanas būs pietiekami liels, lai to uzsāktu.

Reformas izglītībā – process, ko droši var solīt

Šķiet, vislielākās izredzes izpildīt savus priekšvēlēšanu solījumus izglītības jomā ir Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kas izglītības kvalitātes paaugstināšanai ir paredzējusi īstenot pakāpenisku izglītības reformu, nodrošinot augsta līmeņa vidējās, augstākās un profesionālās izglītības, kā arī interešu izglītības iespējas skolas vecuma bērniem visā valsts teritorijā. Manā vairāk nekā pusgadsimtu ilgajā pieredzē izglītības sistēmā nenāk prātā neviens posms, kad šajā sistēmā nebūtu bijušas reformas. Mainījušās varas, valdības, režīmi, bet reformas izglītībā ir kas tāds, kas politiķus vienmēr ir interesējis. Tiesa, process kopumā vairāk atgādina visiem no skolas kursa fizikā pazīstamo Brauna kustību kā plānveidīgu un pārdomātu attīstību kādā noteiktā virzienā. Mierinājumam gan varam teikt, ka lielākajā daļā pasaules valstu ar dažādām lokālpolitiskām īpatnībām šie procesi pēc organizētības pakāpes būtiski neatšķiras no tā, kas notiek Latvijā. Tā ka attiecībā uz reformām varam teikt, ka šis punkts no ZZS priekšvēlēšanas programmas tiks izpildīts neatkarīgi no tā, vai šis politiskais spēks būs pārstāvēts valdībā. Kas attiecas uz kvalitāti, tad par to, vai reformas būs sniegušas kādu pienesumu, teorētiski varētu spriest pēc gadiem desmit, bet praktiski tas neizdosies, jo šai laikā pa virsu šīm reformām izglītības politiķi un ierēdņi būs jau uzklājuši nākošās, bet kolektīvā bezatbildība par šo procesu būs noslēpusi visus galus ūdenī.

Bet ar pēdējiem trīs šī punkta vārdiem –“visā valsts teritorijā” gan ne tuvu nebūs tik vienkārši. Te ir jāņem vērā salīdzinoši nelielais iedzīvotāju blīvums Latvijā un tā ļoti nevienmērīgais sadalījums valsts teritorijā. Tas pats attiecas arī uz resursu šī vārda visplašākajā nozīmē (finanses, izglītības iestāžu tīkls, pedagoģiskie darbinieki, transports, u.tml.) sadalījumu. Nezinu, vai ZZS ir kāds konkrēts, daudz maz pamatots plāns, bet domāju, kam gan ir jābūt orientētam uz ilgāku laika periodu par četriem gadiem un jāaptver ne tikai izglītības sistēma vien.

Trešā varianta risks

Ja šādu plānu nav un, ja pārskatāmā nākotnē nerealizējās neviens no jaunās valdības veidošanas modeļiem, ir liela varbūtība, ka realizēsies trešais variants, kas raksta sākumā tika atzīts par visbīstamāko. Kad politiskas atbildības nav, bet ir sazarota, sevi sargājoša un attīstoša birokrātiska sistēma, šī sistēma sāk realizēt pati savu politiku, balstītu uz konjunktūras apsvērumiem, atsevišķu ierēdņu subjektīvo pārliecību un interesēm, aizvien vairāk attālinot sabiedrību no demokrātijas pamatprincipiem. Šis ir pats nopietnākais arguments, kāpēc pirms pāris nedēļām Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem jānoliek malā pirmsvēlēšanu retorika un no vārdiem jāpāriet pie darbiem. Savukārt vēlētājiem būs iespēja redzēt, vai jaunās valdības deklarācija vismaz attālināti atbildīs priekšvēlēšanu programmām, un kā darbi sakritīs ar vārdiem.

***

Izvilkumi no partiju programmām

“Saskaņa”

  • Veidosim augstākās izglītības eksporta centru.
  • Panāksim, ka gadā tiek sagatavoti 3000 IKT speciālistu, piesaistot ārvalstu studentus.
  • Ieviesīsim bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos un visās skolās līdz 12. klasei.
  • Ieviesīsim bezmaksas sabiedrisko starppilsētu transportu pensionāriem un skolēniem līdz 12. klasei.
  • Iestāsimies par mūsdienu izglītības saturu un vidi, kuras centrā ir bērns. Palielināsim izglītības finansējumu ilgtermiņā līdz 6% no IKP.
  • Ieviesīsim trilingvālu izglītību. Visi skolēni brīvi pārvaldīs latviešu valodu, mazākumtautību skolēni – dzimto valodu, un vienu vai divas svešvalodas.
  • Īstenosim jaunu pieeju skolotāju sagatavošanai, būtiski ceļot skolotāja profesijas prestižu, autonomiju un darba samaksu.
  • Skolām – lielāku atbildību un autonomiju.
  • Augstskolām noteiksim starptautiskās konkurētspējas, eksportspējas un reģionu attīstības mērķus.
  • Profesionālajā izglītībā veicināsim darba vidē balstītas mācības.

Zaļo un zemnieku savienība

  • Īstenosim jauno ģimeņu atbalsta pasākumus, tostarp uzlabosim mājokļu un bērnudārzu pieejamību.
  • Izglītības kvalitātes paaugstināšanai īstenosim pakāpenisku izglītības reformu, nodrošinot augsta līmeņa vidējās, augstākās un profesionālās izglītības, kā arī interešu izglītības iespējas skolas vecuma bērniem visā valsts teritorijā.
  • Pētniecības un inovācijas sistēmas efektivitātei koncentrēsimies uz jomām ar visaugstāko izaugsmes potenciālu un komercializāciju, virzoties uz pētījumu specializāciju valsts pasūtījumos un optimizējot pašlaik sadrumstaloto pārvaldības sistēmu.

KPV LV

  • Apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē, novēršot programmu pārklāšanos un resursu neefektīvu izmantošanu;
  • Pārņemt visas valsts skolas valsts pārziņā, lai izglītības reformas neapstājas diskusijās ar pašvaldībām;
  • Pārņemt valsts bērnudārzus valsts pārziņā, lai likvidētu rindas uz bērnudārziem un nodrošinātu visiem bērniem vienlīdzīgas sākumizglītības iespējas latviešu valodā;

Nacionālā apvienība

  • Turpināsim pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, sākot ar bērnudārzu.
  • Nodrošināsim Satversmes vērtību ietveršanu jaunajā kompetenču izglītībā. Izglītības saturā balstīsimies uz skolēnu personības attīstību, prasmi domāt kopsakarībās, mērķtiecību un radošumu.
  • Izglītības politikas īstenošanā aktīvi iesaistīsim biedrības, kas pārstāv bērnus ar īpašām vajadzībām. Mērķtiecīgu atbalstu sniegsim arī īpaši talantīgajiem bērniem.
  • Turpināsim palielināt pensiju neapliekamo minimumu.
  • Lai palielinātu piemērotību nākotnes darba tirgus izaicinājumiem, attīstīsim skolēnu motivāciju mērķtiecīgāk apgūt eksaktos priekšmetus. Vienlaikus visos izglītības līmeņos un zinātnē iestāsimies arī par līdzsvarotu atbalstu humanitāro zinātņu attīstībai.
  • Izveidosim Latvijas inovāciju fondu, valsts līdzekļus ieguldot uz tautsaimniecības izaugsmi vērstas zinātnes attīstībā.

Jaunā vienotība

  • Zināšanu ekonomika
  • Sākumskola un pamatskola tuvu mājām
  • Kvalitatīva 10.-12. klašu un profesionālā izglītība visā Latvijā
  • Zināšanu un augstskolu resursu konsolidācija studiju kvalitātei un valsts spējai pretendēt uz ES fondiem zinātnei
  • Izglītības programmu saturs atbilstoši darba tirgum
  • Viena no Latvijas universitātēm starp 100 labākajām ES, vēl divas – prestižāko sarakstā

Attīstībai PAR!

  • Visiem ir pieejama laba izglītība vienotās skolās, kurās visu tautību un vajadzību bērni mācās kopā. Viņi gūst nākotnei svarīgākās kompetences un iemācās vismaz trīs valodas.
  • Par skolotājiem kļūst labākie, viņi ir meistarīgi, cienīti un pienācīgi novērtēti.
  • Latvija eksportē augsto tehnoloģiju, izglītības un veselības pakalpojumus, bet importē talantus.
  • Izglītība attīsta radošumu, kritisko domāšanu, spēju sadarboties un risināt sarežģītas problēmas.
  • Visi bērni skolās saņem ekoloģisku pārtiku, mežu bagātības un bioloģiskā daudzveidība
  • Likvidēt bērnunamus un dot iespēju ikvienam bērnam dzīvot ģimenē - pilnveidot skolu tīklu, celt skolotāju meistarību un atalgojumu 
  • Atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules - reformēt un koncentrēt zinātnisko darbību, trīskāršot tās finansējumu

Jaunā konservatīvā partija

  • Finansējums zinātnei – 1,5 % no IKP.
  • Valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību valoda – valsts valoda.
  • Saglabāsim mazās skolas un ieviesīsim taisnīgu skolu finansējumu.
  • Atbalsts Letonikas programmai. Latgaliešu valodas, Latgales novadmācības pasniegšana Latgales skolās.
  • Starptautiska mācībspēku piesaiste augstskolās, starptautiska līmeņa IKT augstskolas izveide.

23.10.2018

Komentāri

Nodarbību saraksts